Atkritumu sadedzināšanas iekārtu projektēšanai jābalstās uz atkritumu veidu un vietas ikdienas pārstrādes apjomu. Mazo kopienu vai ārstniecības iestāžu sadedzināšanas iekārtu projektētā jauda parasti ir 0,5–5 tonnas dienā, savukārt vidēja un liela mēroga sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtas var sasniegt 50–500 tonnas dienā. Projektējot, jāņem vērā arī atkritumu sastāvs, mitruma saturs un siltumspēja, lai nodrošinātu efektīvu un drošu sadegšanu.
Sadedzināšanas krāsns konstrukcijai jānodrošina pilnīga atkritumu sadegšana augstā temperatūrā, parasti no 850 līdz 1200 grādiem. Projektā jāņem vērā sadegšanas kameras un sekundārās sadegšanas kameras saprātīgs izkārtojums, lai nodrošinātu vienmērīgu gaisa plūsmu un lielu atlieku izdegšanu. Sadegšanas kameras materiālam jābūt augstas temperatūras izturīgam un korozijizturīgam tēraudam vai ugunsizturīgiem ķieģeļiem, un ir jāveic termiskā sprieguma analīze, lai nodrošinātu, ka tas neplaisās un nedeformējas ilgstošas darba laikā augstā temperatūrā.
Izplūdes sistēmas konstrukcijai jāatbilst vides emisiju standartiem, nodrošinot, ka daļiņas, skābās gāzes un kaitīgās vielas dūmgāzēs atbilst valsts vai vietējiem ierobežojumiem. Projektā jāiekļauj putekļu savācēji, skābes miglas neitralizēšanas ierīces un aktīvās ogles adsorbcijas sistēmas, lai nodrošinātu efektīvu dūmgāzu attīrīšanu. Izplūdes kanālam jābūt karstumizturīgam un izturīgam pret koroziju, un ir jāņem vērā tā dūmgāzu ātrums un plūsmas ātrums, lai nodrošinātu stabilas un drošas emisijas.
Konstrukcijas specifikācijas nosaka, ka sadedzināšanas krāsnī ir jābūt visaptverošai drošības aizsardzībai un automatizētām vadības sistēmām. Iekārtai jābūt aprīkotai ar temperatūras un spiediena kontroles un trauksmes ierīcēm, kā arī avārijas izslēgšanas funkcijai. Automatizētā vadības sistēma var pielāgot gaisa plūsmu, degšanas laiku un izplūdes gāzu apstrādi, lai panāktu efektīvu darbību, vienlaikus samazinot cilvēku kļūdu risku. Lai nodrošinātu operatora drošību, pie aprīkojuma durvīm, padeves ieplūdēm un pelnu izplūdes atverēm jāuzstāda aizsargierīces.
Sadedzināšanas iekārtas vispārējai struktūrai jābūt racionāli izveidotai, lai to varētu viegli uzstādīt, pārbaudīt un veikt regulāru apkopi. Galvenajām sastāvdaļām jābūt viegli izjaucāmām, nomaināmām un ieeļļotām, un vadības sistēmas saskarnei jābūt vienkāršai un intuitīvai. Iekārtas pamats un uzstādīšanas vieta ir jāprojektē tā, lai tā būtu stabila, lai izturētu augstas temperatūras degšanu un mehāniskās vibrācijas.